Par subkultūru diferenciācijas kārtības pārskatīšanu

Vakar, nākot no darba, austiņās klausījos Nicki Minaj. Mājās uz tumbām skaļi uzliku Šopēnu. Šo rītu sāku ar dabstepu. Dienu turpināju ar The Rolling Stones un Edith Piaf. Šobrīd skan I Blame Coco. Piektdien dzēru lētu vīnu. Sestdien dārgu ūdeni. Aizvakar ēdu mikroviļņu krāsnī ceptas siermaizes ar majonēzi. Un dzēru kefīru. Vakar ēdu paštaisītu picu un prosciutto. Šodien dzeru kefīru un graužu saulespuķu sēklas. Man patīk vīrieši. Es spēju novērtēt sievieti kā seksīgu. Man patīk apmeklēt teātri. Man patīk brīvdabas festivāli. Es neciešu snobus. Es esmu snobs. Es ēdu gaļu. Man patīk vegāni un veģetārieši. Un tagad pastāsti man, kāda es esmu, neizmantojot vārdu “dažāda”.

Manuprāt, cilvēku iedalīšana subkultūrās būtu krietni vien jāpārskata. Re, ko mums saka Vikipēdija:

“Latvijā pastāv šādas subkultūras: bardu kopiena, fanu subkultūra, geji un lesbietes, goti, kriminālā subkultūra, urlas, skinhedi, zinātnieku subkultūra u.c.”

Tātad, pēc šī te – es iederos tajā, kas ir “u.c”. Ņemot vērā, ka ne “u”, ne “c” nav mani mīļākie burti, ierosinu stingrāku kontroli subkultūru diferenciācijā. Kontroli iespējams realizēt izstrādājot katras konkrētās subkultūras vadlīnijas un testu, kas jāaizpilda katras subkultūras kandidātam, lai kvalificētos konkrētajā subkultūrā. Šo testu, protams, varētu veidot arī kā Facebook/Odnoklassniki/Draugiem.lv aplikāciju – tīri praktisku iemeslu dēļ, lai vieglāk sasniegt dažādu subkultūru kandidātus.

Piemēri testa jautājumiem:

Geju/lesbiešu subkultūru testā: Ar ko tu labprātāk precētos un audzinātu bērnus – ar sava dzimuma pārstāvi vai pretējā dzimuma pārstāvi?

Kriminālās subkultūras testā: Kā tu labprātāk iegūtu iPhone 4S – nopērkot vai nozogot?

Urlu subkultūras testā: Kas tev garšo labāk – parmezāns vai saulespuķu sēklas?

Atbildot uz, kā jau redzi, visai āķīgiem jautājumiem, tev tiks pateikts tas, pie kuras subkultūras tieši tu piederies un tieši kā tev turpmāk būtu jāuzvedas, lai tu varētu kļūt par pilntiesīgu un tīru šīs subkultūras pārstāvi.

Šādas politikas īstenošana atrisinātu virkni problēmu:

1) Cilvēkiem būtu skaidra sava misija, vīzija un mērķi.

2) Cilvēki zinātu savu vietu šajā pasaulē.

3) Tiktu izskausta vientulība kā šķira – ja tu piederi kādai subkultūrai, tev jau automātā ir lērums draugu!

4) Būtu iespēja izstrādāt katrai subkultūrai piemērotās profesijas, tādējādi ar piemērotu darbspēku pārklājot visu darba tirgu.

u.c.

P.S. Šeit vajadzētu atrasties sarkasma zīmei, bet es nevarēju atrast. Viss, ko es ar šo bloga ierakstu vēlējos pateikt ir – ļaujiet man mierīgi klausīties Nicki Minaj un The Rolling Stones, neieliekot mani rāmī “popsa” vai “ādās tērptā”. Bučas.

P.P.S. Pirmajam kurš iekomentēs pie šī ieraksta “tl;dr” aizsūtīšu labu domiņu!

Pie Humberta

Humberta puiši ļoti skaisti uzrakstījuši par to, kāpēc grāmatnīcai-bufetei “Pie Humberta” būtu jāpastāv, kā arī aprakstījuši vienu no iespējām risināt šo situāciju.

Piekrītu viņu teiktajam, bet gribētu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka Humberts gandrīz vienpersoniski šobrīd veido vidi, kur satikties jauniem cilvēkiem, kuriem interesē kas vairāk par Džoniju Bravo, Džastinu Bīberu un pārējiem popkultūras brīnumiem (nejaukt ar Sandru Brīnumu no dueta “Sandra”).

Humberts ir ideāli piemērots cilvēkiem, kurus interesē literatūra un pārējās mākslas, cilvēkiem, kuri grib izklaides vietās iegūt ko vairāk, kā tikai vēl vienu džeimsonu ribās. Humbertu var sanākt (un pat ieteicams) lietot bieži, jo tajā notiek krīzes apstākļiem nepieklājīgi liels kvalitatīvu pasākumu daudzums. Iespējamās komplikācijas – daudz jaunu paziņu, jo tā ir vieta, kurai 3. mēnešu laikā jau izveidojies konkrēts pastāvīgo apmeklētāju loks, kuram aizvien pievienojas jauni.

Kad pirmoreiz pabiju Humbertā, draugam teicu, ka vieta ir burvīga, es tikai baidos par tās (finansiālo) nākotni. Viņš piekrita. Te nu mēs esam. Negribētos, lai “Pie Humberta”  vietā rudens beigās gozētos kārtējais dārgo apģērbu veikals vai apdrošināšanas kantoris. Nerakstīšu te nekādus iedvesmojošos tekstus, vien piebildīšu, ka putniņš man pačiepstēja, ka puišiem ir lieli plāni, kurus viņi (un jūs) gribat redzēt realizētus.

Rūdolfa mantojums – check!

Vakar, par spīti skepsei, aiztipināju uz “Rūdolfa mantojumu”. Skepsei tādēļ, ka man lielākoties nepatīk vēsturiska fona filmas. Ne pamatskolā, ne vidusskolā, nedz arī augstskolā, neesmu izcēlusies ar īpašu entuziasmu vēstures un ar to saistīto procesu apgūšanā, līdz ar to manas zināšanas ir diezgan virspusējas. Interese ir bijusi, bet nekad neesmu bijusi droša, vai spēšu atšķirt, piemēram, otro no trešā reiha, tāpēc vienmēr esmu turējusi muti ciet. Tomēr, pat man, vēstures dundukam, šī filma izraisīja ļoti pozitīvas emocijas.

Filmas pirmajā daļā, kamēr Streičs tikai ieskrējās, bija mazliet vienmuļi. Tomēr klausīju Toma ieteikumam un pievērsu uzmanību detaļām un tradīcijām, kas nelika vilties. Vēlāk, kad Kārlis (Artūrs Skrastiņš) pazuda no “skatuves” un Emīlija (Rēzija Kalniņa) kļuva par metāla (nu labi, dzelzs) lēdiju, palika pavisam interesanti un daudz izteiktāk parādījās sižeta aprises. Bija ļoti labs humors, forši jociņi, mīlīgi tekstiņi, kas filmas beigās rezolvējās ļoti labā garastāvoklī.

Man patika:
+ Tērpi! Tērpi! Tērpi! Rēzijas kleitas un Rūda zābaki! Es tādus zābakus gribu! Un tādas jaciņas! Nē, nopietni!
+ Aktieri. Nevaru iedomāties labākus. Dumpis bija īstajā vietā. Rancāns bija īstajā vietā. Arī Kalniņa un Skrastiņš bija absolūti īstajā vietā. Nudien. Un brīdī, kad tajā visā ieslēdzās Vitālijs Gavrilovs ar savu brūzi “Gavriloff”, palika īpaši jauki.
+ Humors. Neuzkrītošs, bez lielām ambīcijām, bet ļoti, ļoti patīkams.
+ Scenārija veidojums. Bija crescendo, kulminācija un nobeigums. Un tas viss diezgan forši apspēlēts. Tas, ka sākumā bija vienmuļi… Es dodu kredītu un saku “tā tam bija jābūt!”.
+ Mūzika. Man vēl visu vakaru drebelīgā balsī skanēja galvā “Dāaažu skaaaistu zieeeduuu, Gaujaa kaaaisiijuuu….”.
+ Dzejnieka varonis. Man ļoti sen nevienas filmas varonis nebija izraisījis tik spēcīgas emocijas. Sākot ar pamatīgu smieklu vētru, beidzot ar to, ka es teicu “Ja viņš tagad man būtu blakus, es viņu nožņaugtu”. Kaitinoši, smieklīgi un visā visumā – perfekti.
+ Vide. Tas, ka mēs ietrāpījām īstajā seansā, lai redzētu, kā notiek pensionāru klubiņa kino apmeklējumi. Tas bija tik izcili piemēroti un jautri, kā blakus sēdošās tantītes sajūsmā sasita plaukstas, skumjos brīžos vilka ārā savus pašdarinātos mutautiņus un ik pa laikam viena otrai dunkāja sānos, kad bija kāda īpaši “jokaina” aina.

Man nepatika:
Koka priekšmeti. Zin, man tomēr zuda ticamības momentiņš, kad Emīlija no otras mājas atnesa Rūda bijušo šūpulīti, kurš izskatījās kā tikko IKEA nopirkts. Man būtu gribējies vairāk nobružātības visos kokos. Es pat Streičam varēju aizdot pāris tā laika priekšmetiņus, man lauku mājās mētājas pāris lādes, silītes, pudelītes un pletīzeri.
– Es pati neticu, ka to saku, bet – specefekti. Nu, domāju, ka bija vietas, kur varēja drīzāk iztikt bez vai lietot mazāk, nekā izmantot tos, kuri tika izmantoti. Īpaši vietā, kur Rūdis kāpa lielajā smilšu uzbērumā (kalnā!) un tad devās pāri tam. Izskatījās mazliet pēc Windows Movie Maker noslēpumu atklāšanas mēģinājuma.

Ņemot vērā, ka sakautrējos palūgt Martcore, vai varu aizņemties viņa foršo filmu vērtēšanas sistēmu, izmantošu veco labo acu došanu. Uz latviešu filmu fona – 8 acis. Uz vispārējā – 6.

Filmas treileris (vai kaut kas tāds)
[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=yGFx0tl5fqw&hl=en_US&fs=1&]

Eirovīzija paliek aizvien kvalitatīvāka!

Šodien izlēmu, ka vispārējai erudīcijai jānoklausās tie mākslas darbi, ko mūsu brālīši un māsiņas iesūtījuši superīgajam Lielās Eiropas konkursam. Labi, ka bija pēdējā dziesma. Citādāk, citādāk… Es pat nezinu.

1. Lauris Reiniks – Good Morning Lullaby
Vienkārši un ļoti, ļoti garlaicīgi. Es pat neko daudz vairāk nevaru/negribu pateikt.

2. PeR – Like A Mouse
Tas pats Lauris Reiniks, tikai trīskāršots, turklāt ar neciešami daudz viena vārda atkārtojumiem. Ja esmu kaut ko palaidusi garām, un tas tagad ir ‘on top’, apsolos puišiem pateikt, ka viņi ir stilīgi. Un kāpēc, pie velna, ir jāņaud dziesmas beigās?!

3. H2O – When I Close My Eyes
Nē, šito es esmu ar mieru klausīties tāpat reizēm. Varbūt. Fonā. Bet piedziedājumā balsīm tomēr nebūtu jābūt tādā disonansē. Piestrādāt, satjūnēt un fonā apdrošināšanas reklāmai. Aizies.

4. Dons – My Religion Is Freedom
Man šķiet, ka es to fona samplu esmu kaut kur jau dzirdējusi. Un no Dona es gaidīju vairāk, sasodīts. Īpaši pēc pēdējā albuma, ar kuru viņš pat man, kurai Dons organiski nepatīk, lika paklausīties, ko tad puika sastrādājis. Bet īkšķīši augšā par ‘nemaz ne uzspēlēto’ pielīšanu Eiropai (LOL). Es par to vietu, kur tiek tulkots nosaukums visādās valodās.

5. Projekts Konike – Digi digi dong
Projekts kāds? Ko? Man šitais atgādina to Spānijas Eirovīzijas dziesmu pirms pāris gadiem, kur tas mazais vīriņš dziedāja kaut kādus pašizdomātus tekstiņus. Eu, puikas, Ziemassvētki bija pirms mēneša.

6. Aisha – What For?
Ok, viņas dziesmas nosaukumā ietverto jautājumu es varētu uzdot viņai pašai. Jo šis viss liek man šausmās saķert galvu. Un skaļi raudāt. Starp citu, uz Mis Andrejevu attiecas tas pats, kas uz PeR puišiem. Atkārtot ir kruta. Ok, I get it.

7. Kristīne Kārkla-Puriņa – Rišti rašti
Nevaru teikt, ka man baigi patīk balss, bet ē… Kaut kas tajā dziesmā man drusciņ pat patīk. Success! Eu, bet kāpēc Vītolu ģimene ar visu govi nepiedalījās?

8. Ivo Grīsniņš-Grīslis – Because I Love You
Kāpēc man šī dziesma atgādina ļoti sliktu Barenaked Ladies – If I Had A Million Dollars rīmeiku? Uz Šlāgeraptauju! Nākamais!

9. Kristīna Zaharova – Snow in July
Tas tipiskais Eirovīzijas bītiņš apakšā ir vienkārši paralizējošs. Balss jau meitenei smuka. Elli U drusciņ līdzīga. Ai, davai, sūtam šito.

10. Triānas parks – Lullaby For My Dreammate
Vienīgā foršā, bet, dies pas, nesabojājam cilvēkiem nākotni, sūtot viņus uz Eirovīziju.

Bet vispār baigi labi! Malači, puikas un meitenes! Šlāgeraptauja ir kas izcili stilīgs.

Keith (2008)

Keith Movie Poster (c) No Hands Productions
– We should probably leave.
– Yeah.
– We’re lab partners. This is strictly a lab partnership. And Walter would be very, very upset right now.

Keith.

I’m not quite sure, why this movie got to me this late, but IT GOT TO ME. Keith is probably the most influencing movie I’ve seen in the past years. The thing with me is, that I usually watch movies in the evening and the majority of them don’t stick around in my head till the next morning. It’s like I have never seen them. This one is officially stuck.

Natalie has it all: yearbook editor, scholarship to college, star athlete, reigning social queen. Then Keith enters her life. Secretive and enigmatic, he slowly lures her from her comfort zone. The more Keith holds back, the more Natalie becomes intrigued with figuring him out. In her head, she’s determined to keep him at arm’s length, but in her heart she can’t resist him. As Natalie’s world slowly unravels, both their lives are changed forever in this powerful love story.

This is what IMDB tells us. I would point out absolutely different details and clash points, though. But there’s no sense in trying to provide you with spoilers. I think that one of the best things about this experience was that I had absolutely no idea what to expect. So don’t watch the trailer, don’t check out the pictures, don’t get any more information than the one I’ve already given you.

Coffee and TV

Scrubs (c) ABC
Scrubs (c) ABC

The last couple of weeks have been intense. A new job, new old places and serious acclimatization issues. I’m almost past them, so here I am, writing again.
The best way to get a rest from one’s own life is to live other’s lives for a while. So, to get some rest from mine, I’ve practiced watching TV shows. It’s easy, just drown into the couch and indulge yourself with the maximum laziness and not-thinking-at-all. This is why I wanted to share my favorite episodes here. Just FYI: I happen to have a very weird taste sometimes.

True Blood (c) HBO
True Blood (c) HBO

I spent most of my London’s free time watching ABC’s Scrubs. I know that this isn’t news or anything, but Scrubs actually turned out to be the funniest show ever! The show is about young doctors – the way they fight their way up to the top of the pops medicine hierarchy in Sacred Heart hospital. The main role is played by Zach Braff as John J.D. Dorian who certainly loves to daydream and talk to his conscience. Definitely recommend this one to all of you hospital comedy lovers out there.

My other top time-waster was HBO’s True Blood. The show takes place in Bon Temps, a small town in South America where vampires have finally came out of the closet. The main role is played by Ann Paquin as Sookie Stackhouse. She falls in love with a vampire, which is already crazy enough, but then all of the people of Bon Temps realize that vampires aren’t the only ones disturbing the peace of the little town… Yes, I’m addicted to vampire movies and episodes and YES, I can’t wait for the next Twilight movie. I know, I know…

House M.D... Yeah, we all know house. Nothing left to say.

How I Met Your Mother – I think we all know that one too. Remember the time all of us were addicted to Friends? You know, this one beats Friends. In all possible ways.

The Big Bang Theory (c) CBS
The Big Bang Theory (c) CBS

Have you heard of The Big Bang Theory? Saw an episode, didn’t understand any of the jokes and pushed the Stop button? Keep watching. By the time you’ll watch the 3rd or 4th episode, you’ll laugh at them and think that you might made a mistake with your career choice. Physicists are hilarious, especially the ones without any social skills!

Fringe? Fringe follows the exploits of FBI special agent Olivia Dunham, mad scientist Walter Bishop, and his son, jack of all trades, Peter Bishop as they investigate aspects of fringe science (rare diseases, chimeras, transhumans with psychic abilities, teleportation, and so forth). Ohhh, I just love this one.

Bones (c) FOX
Bones (c) FOX

Bones.  BONES! BONES!!! The show is based on forensics and police procedurals in which each episode focuses on an FBI case file concerning the mystery behind human remains brought by FBI Special Agent Seeley Booth to the forensic anthropology team of Dr. Temperance “Bones” Brennan. Emily Deschanel stars in the title role, opposite David Boreanaz as Special Agent Seeley Booth. The rest of the cast includes Michaela Conlin, T. J. Thyne, Eric Millegan, Tamara Taylor and John Francis Daley. It’s awesome. Believe me on this one, if not on others.

I’d have more episodes to recommend to you, but I don’t want you to think I don’t have a life. Although, you most probably already think so.

Cheers, keep your eyes peeled, socks on and sweaters clean!