Hypesters*

Ziniet, ar to bloga rakstīšanu ir tā interesanti. Šķiet, ka tikai divi, trīs vai četri no mums visiem ir tādi īstenie rakstītāji. Izveidojam blogu, pabaudām to visu hype, kas ap to, pasmaidām par pirmajiem komentāriem un lieta darīta. Es esmu bijis blogeris. Starp citu, esi ievērojis, ka blogeris zināmās aprindās jau kļuvis par sava veida lamuvārdu? Pēc pāris gadiem, varbūt noliksim to uz tā paša plauktiņa, kur atrodas jau noputējušie puikiņi ar MySpace tetovējumiem uz krūtīm un vecā Draugiem.lv versija.

Pirms pāris dienām ar kādu sociālo mediju darboni aizrunājāmies par Foursquare statusu mārketingā un šī servisa nākotni Latvijā. Par to jau daudz rakstījuši mūsu pašu mazie Foursquare sanitāri. Priecē arī fakts, ka šis sāk iet plašāk (drukātie mediji, ar jomu nesaistīti portāli u.c.), tomēr rodas jautājums par to, kāds šim visam hype ir expiration date. Neko jaunu nepateikšu sakot, ka katram trendam tāds ir. Mani vairāk interesē tas, cik ļoti bēdīgi būs šībrīža aktīvisti tajā brīdī, kad izrādīsies, ka amīši mums piespēlējuši atkal ko jaunu, kur jāiebrauc, piemēram, EligibleVenues.com vai VenuesToDo.com. Nepārproti, es no visas sirds cienu to, ko šobrīd dara, piemēram, IMG un nemēģinu teikt, ka visu zinu labāk. Mani vienkārši interesē tas, kā notiks pāreja no šī sociālā tīkla uz kādu advancētāku. Un – ko nozīmē advancētāks?

Quo vadis, baby?

*Yes, I know there is no such word.

Atmiņu klades 2.0.

Šodien uzgāju vietni formspring.me, kurai visnotaļ izdevās piesaistīt manu uzmanību, ne vien dēļ lieliskās vienkāršības, bet arī radīt nostalģiskas atmiņas par laiku, kurā nudien, katram sevi cienošam skolēnam (meitenēm īpaši, protams) bija atmiņu klade – ciku caku izcakota!

Man interneta dzīves laikā bijis ļoti daudz blogu, kuros esmu kādu brīdi rakstījusi un tad pametusi tos. (Šobrīd gan visus ilgākā laika periodā esmu atradusi un izdzēsusi, lai nejauc gaisu) Tāpat ir arī ar atmiņu kladēm. To bija daudz un tās bija dažādas. Tās visas, lielākoties bija ievākotas jaunākās “Manas” vai “Labas” plakātos – Bomfunk Mc’s, Spice Girls, Backstreet Boys un visi pārējie tīņu pop idols. Džekiem, protams, tika dota tā, kurai virsū bija Bomfunk Mc’s, jo nu – let’s face it – neviens normāls džeks nemūžam taču nepildīs tev kladi ar spaisenēm virsū! Zīmogs uz pieres un ballīte beigta!

Arī jautājumi bija visdažādākie – sākot ar mīļāko filmu, beidzot ar mājas adresi un horoskopa zīmi. Neizpalika arī jautājumi, uz kuriem atbildēja tikai pašas/-i drosmīgākās/-ie – kāda ir tava simpātija un antipātija? Un tie drosmīgākie zaķīši vēl apzīmēja tam simpātijas vārdam apkārt sirsniņu, cik nu vieta kladē atļāva. Vēlāk parādījās arī jautājums – vai Tev ir kas jautājams man? un uzzīmē man kaut ko! Manā kladē cilvēki kaut kā aizdomīgi bieži zīmēja to jocīgo sejiņu, kas bija grupai Onyx. Mja.

Bet vispār – bija baigi forši. Man joprojām patīk šīs klades pildīt. Manai mazajai māsīcai, pirms pāris gadiem, tāda bija, tikai nu jau vairs ne paštaisīta, bet ar milzīgiem Barbie logotipiem un rozā lapām. Un oda pēc Ķīnas. Jūs jau zināt to, TO smaržu. Aizpildīju un vēl pusstundu jutu.

Ja tagad būtu populāras atmiņu klades, vai tajās būtu jautājumi par mīļāko OS, iPhone application vai kā atrast anketas aizpildītāju Twitter vai Skype? Vai arī mazā tīņu romantika kaut kādā līmenī tomēr vēl dzīvo?